Rta Intervija

Šodien SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija iepazīstina ar paveikto Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kuras dienvidu daļā noslēgušies visi būtiskākie darbi. Kas jau paveikts, kas vēl darāms un kādi ir reālie darbu pabeigšanas termiņi, stāsta "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDzl) valdes loceklis Dāvis Blaus. EDzL jūlija vidū informēja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā stacijā pabeigti galvenie fasādes un platformu infrastruktūras darbi. Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" ir pabeigusi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas ēkas fasādes un jumta stiklojuma izbūves būtiskos darbus, kā arī dekoratīvo un funkcionālo elementu montāžu. Kopējais jaunās stacijas ēkas stiklojuma apmērs sasniedz 1500 kvadrātmetrus. Jaunās stacijas fasāde ir aprīkota ar stikla konstrukcijām un dizaina elementiem, kā arī integrētiem funkcionāliem risinājumiem, tostarp ugunsdrošības un ēkas uzturēšanas (industriālā alpīnisma) sistēmu stiprinājumiem.  

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā. "Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile. Vaicāta, kā vērtējams LSM galvenās redaktores Anitas Braunas darbs, Aile sacīja, ka Brauna ir norādījusi, ka uzņemas atbildību par notikušo, vienlaikus "viņa bija viens no cilvēkiem, kas palika bez sakariem, līdz ar to komunikācijā iztrūka viens no galvenajiem koordinējošiem posmiem". Viena no gūtajām mācībām – trūkst algoritma lēmumu pieņemšanas posmiem. "Brīdī, kad bija zināms, ka galvenais redaktors nav sasniedzams, vajadzēja iet lēmumu pieņemšanas posmam uz aug

Pašlaik apdrošinātājiem pieteiktie zaudējumi pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras vēl ir ļoti provizoriski. Pirmdien apdrošinātāji saņēmuši ap 1000 pieteikumu, un kopējās kompensācijās izmaksājamās summas, visticamāk, būs mērāmas miljonos eiro, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Precīzākas zaudējumu aplēses apdrošinātāji varētu iegūt tuvāko divu līdz trīs dienu laikā.

Pašlaik Latvijā nav centralizēta informācijas avota, kur konkrētu pašvaldību iedzīvotājiem iegūt informāciju krīzes situācijās, atzīst viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts"). Viņš piekrīt, ka daļā pašvaldību tīmekļu vietņu arvien ir informācija par Ziemassvētku pasākumiem, taču nekritizē vietvaras par savu cilvēku neinformēšanu.

Pēc nedēļas nogales vētras ierastā dzīve nav atgriezusies vismaz 87 000 bez elektrības palikušo mājsaimniecību, un tas ir ievērojams skaits, atzīst Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle. Viņš gan uzsvēra, ka dienesti ir strādājuši ļoti operatīvi, ņemot vērā, ka sākotnēji bez elektrības bija palikuši gandrīz 300 000 "Sadales tīkla" klientu. Turpmākie elektropiegādes atjaunošanas darbi būs lēnāki, prognozē Zīle.

Šodien gadskārta mūsu valsts vēsturē būtiskiem notikumiem – pirms 35 gadiem, 1991. gada 21. augustā, dienā, kad vēl nebija skaidrs, kā beigsies apvērsuma mēģinājums Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību de facto. Kā deviņdesmito gadu notikumi mainīja Baltijas valstu lomu pasaules politikā, par to saruna ar vēsturnieci, Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci Unu Bergmani. Notikušais šķiet nesena pagātne, ko daudzi pieredzējuši un atceras, bet vai viss jau izpētīts un skaidrs, vai varbūt tomēr joprojām ir neatbildēti jautājumi? Runājam arī par to, kāpēc tolaik augustā sabiedrībā valdīja pavisam cits noskaņojums nekā janvārī barikāžu laikā, kad visi saliedēti bija gatavi stāties pretī, bet augustā tās dažas dienas bija neomulīgi un bail; ja pučs būtu izdevies, kāda tad būtu Latvija, un cik lietderīgi, atskatoties vēsturē, notikumos pirms 35 gadiem, ir vaicāt – kas

Vēl nepilnu nedēļu turpināsies sabiedriskā apspriešana par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm. Zemkopības ministrijā norāda, ka dokumenta mērķis ir vienlaikus stiprināt meža nozares konkurētspēju, ekonomisko nozīmi un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tomēr izskan bažas, ka nav izvērtēts, ko šīs pamatnostādnes reāli varētu nozīmēt Latvijas mežiem. Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka pamatnostādnēs rakstītais rada aizdomas par pamatu plašākai koksnes ieguvei.

Noziedznieku rīcībā nonākusi reāla informācija par cilvēkiem un uzņēmumiem – to kā bīstamāko un problemātiskāko gadījumā ar kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vērtē "ESET Latvija" kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits. Kā zināms, noziedznieku rīcībā nonācis liels privātpersonu un uzņēmumu sensitīvu datu apjoms – par 1, 2 miljoniem personu un 200 tūkstošu uzņēmumu. Rupenheits pieļauj, ka to var vērtēt kā valsts drošības apdraudējumu. Viņš atgādina, ka arī iepriekš ir bijuši neskaitāmi krāpšanas gadījumi, atsaucoties uz CSDD, taču šoreiz situācija ir īpaši nopietna.

Veselības aprūpes organizācijas aicina valdību nākamā gada budžetā veselībai nodrošināt finansējumu vismaz 6 % apmērā no iekšzemes kopprodukta un palielināt veselības aprūpē strādājošo zemākās mēnešalgu likmes vismaz par 30 %. Nozares organizācijas brīdina – veselības aprūpes sistēma ir nonākusi kritiskā punktā. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa intervijā Latvijas Radio nosauca vairākus jautājumus bez atbildēm.

Līdz septembra beigām Aizsardzības ministrija plāno Latvijas Austrumu pierobežā izvietot drošas un vienlaikus lētākas sistēmas mūsu valsts teritorijā ieklīdušu dronu notriekšanai, stāsta aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Viņš atzīst, ka nesen Aglonas svētku laikā Latvijā ielidojušo dronu notriekuši sabiedroto iznīcinātāji.

Priekšvēlēšanu laikā politiķu galvenais mērķis ir gūt uzmanību, lai par viņiem runā. Izmanto vecu metodi –radīt cilvēkos bailes vai trauksmi. Un migrācija šajā ziņā ir perfekts temats, norāda žurnāliste Inga Spriņģe. Jo migrācija gluži instinktīvi mums ir saistīta ar nepatiku un kaut ko svešu. Tas gan nenozīmē, ka saistībā ar to nav problēmu, bet jautājums – kurus faktus politiķi izceļ. 

Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.

"Valdība šobrīd ļoti jaudīgi runā, taču ar darbiem ir, kā ir. Premjers Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” pamet dažādus tematus un visi tos košļā." Tā intervijā Latvijas Radio valdības rīcību vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs. Viņš norāda, ka atbildība tajā jāuzņemas medijiem, komentētājiem un opozīcijai, kas vasarā ir atslābusi. "Stāsts par NVO [nevalstisko organizācju] finansējumu ir interesants, bet tas varbūt 10% veido no tā, ko vajadzētu darīt. Viņiem pat nav jāiespringst, jo viņiem ļoti daudz lielus jautājumus neuzdod. Tomēr es teiktu, ka ir pagājuši divarpus mēneši, tas vairs nav maz. Pieņemts rīcības plāns, ko arī, es domāju, ka par maz publiski ir ķidājuši. Pieņēma vienu papīru - 52 punktu deklarāciju. Tad pieņēma otru papīru - rīcības plānu ar 185 punktiem. No tiem uztaisīja 61 [punktu], tad sāka stāstīt, ka trīs no 61 un šodien būs vēl cik no viena. Bet, ja paskatāmies visas iepriekšējās valdības, kuras varam kritizēt, saturs ir tajā pašā stilis

Ir maz ticams, ka mēs novērosim Krievijas ekonomikas sabrukumu tādā līmenī, kāds tas bija 80. gadu beigās pirms PSRS sabrukuma. To Latvijas Radio atzina kara vēsturnieks un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Krievija esot spējīga eksportēt naftas produktus un to iekšējie resursi pietiekami lieli, lai valsts nesabruktu. Taču ekonomiskā situācija pasliktinoties katru dienu - lēnām un nenovēršami.

Ārlietu ministrijā un Rīgas Juridiskajā augstskolā šodien. 7. augustā, notiek piektais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Tajā piedalās vairāk nekā simt Latvijas izcelsmes darbinieku no ANO, Eiropas Savienības institūcijām, NATO, Eiropas Padomes un citām starptautiskām struktūrām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” teica, ka pirmkārt ar ekspertiem grib runāt par demokrātijas noturību.

Valdības izveidotā Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai ir izveidojusi ceturto administratīvā sloga mazināšanas groza piedāvājumu, un tajā būs 25 priekšlikumi, kā mazināt birokrātiju veselības un citās jomās. Tāpat valdībai divu nedēļu laikā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu ar citām idejām, piemēram, ja lieliem projektiem jāatsavina mazi zemes gabali, šo procesu iespējams būtiski paātrināt. Par to šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš.

Slimnīcas neiebilst pret kārtējām reformām, jo tām bijušas pakļautas nepārtraukti kopš šā gadsimta sākuma, taču pašreizējā reformā jautājums ir, kā tā ietekmēs pacientus un medicīnas personālu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš atzina, ka medicīnas personāla trūkst, un katastrofāli zemā līmenī slimnīcās ir māsu skaits. Slimnīcas piedāvājušas, ka varētu paplašināt speciālistu loku, kas tiesīgs sniegt neatliekamo palīdzību, taču nozares vadība to neesot akceptējusi. -- Pirms nedēļas valdība apstiprināja slimnīcu reformas dalījumu trīs līmeņos. Izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, bet pilnībā jauno slimnīcu dalījuma modeli ieviesīs līdz 2029. gadam. Veselības ministrija uzskata, ka slimnīcām pietiks laika sagatvoties. Un arī valdības vadītājs uzsver, ka reforma ir nepieciešama. Tās nozīmi vakar, 4. augustā,  Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji skaidroja arī Pašvaldību savienībā. 

Mēnesi pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās procentu likmes piemērošanas plašākam pārtikas preču grozam ir vērojams, ka tirgotāji cenas patiešām ir samazinājuši. Taču nav nekāda iemesla domāt, ka pārtika kļūs lētāka arī turpmāk. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. "Pārtikas produktu cenas produktiem, kas ir Latvijas veikalu plauktos, pamatā diktē notikumi pasaules pārtikas cenu tirgū. Un ja pasaulē pārtikai cena kāpj, tā kāps arī pie mums, neskatoties ne uz kādiem PVN. Mūsu problēma ir, ka Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa ēd nevis to, ko viņi vēlas, bet to, ko viņi var atļauties. Ļoti daudz vairāk nez vai pērk un ēd, bet cilvēkam paliek nauda makā un viņš nopērk citu pārtikas produktu, varbūt, ka arī kādu vajadzīgu, veselīgu un garšīgu, vai viņš iedod bērnam naudu ekskursijai. Tā nauda vienalga paliek Latvijas ekonomikā," norāda Gulbe. -- Par pirmo mēnesi, kopš

Rīgas Zooloģiskā dārza pievienošana pašvaldības uzņēmumam „Rīgas meži” pāris mēnešu laikā izdevusies pietiekamā kvalitātē, bet labumu tā dos nākotnē, kad uzlabos infrastruktūru un papildinās dzīvnieku kolekciju. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Viņa teica, ka Zooloģiskais dārzs kā pašvaldības mazākais uzņēmums ilgstoši ir cīnījies ar naudas trūkumu.

Inese Grīnvalde ir pedagoģe ar maģistra grādu pedagoģijā, kura radījusi silto graudu iekārtu attīstošām nodarbībām un stresa mazināšanai, ko sauc par "Laimes bļodu". Viņa stāsta, kā nonāca līdz idejai par graudu izmantošanu šādā veidā un kāpēc ir svarīgi rast dažādas metodes stresa mazināšanai, bet sarunas sākumā varat dzirdēt, kā "Laimes bļodas" radītāja, iegremdējot rokas graudos, veic elpošanas vingrinājumu. Inese Grīnvalde (rādot elpošanas vingrinājumu): Tos graudus savācu pie sevis. Tad es aizturu elpu un paskatos, kā viņi birst. Un tad ar izelpu es [tos izbirdinu]. Tad ir gan tā skaņa, gan smarža. Ilze Kuzmina: Daudzi no mums zina smilšu terapiju, bet nu izrādās, ka Latvijā var darboties arī ar siltajiem graudiem, tu šo metodi esi izgudrojusi. Kā radās šī ideja? Inese Grīnvalde: Biju vairāk nekā 35 gadus strādājusi ar dažāda vecuma, sociālā un arī veselības stāvokļa bērniem kā speciālais pedagogs un karjeras pedagogs; esmu bijusi atbalsta persona pusaudžiem, kuri nāk no tā saucamajām sociālā riska ģi