Kolnas?ta

Pilots Juoņs Krištops ir lidmašynys kapteiņs, instruktors i aviacejis drūšuma puorvaļdeibys eksperts ar vaira nakai 15 godu pīredzi storptautyskā vidē. Dzims Reigā, bierneibys vosorys pavadejs Latgolā – Rozentovā pi Maltys, kur baba „runuoja tikai latgaliski i īdeve drupeit mugursūmu ar latgalīšu volūdu”. Juoņs Krištops ir apliduojs vysu pasauli, aizviņ runoj i roksta latgaliski, reizem sovā dzymtajā volūdā uzrunoj ari lidmašynys pasažierus: „Loba dīna, damys i kungi, prīcojamēs jius dzierdēt i redzēt myusu liduojumā da sātai.” Juoņs stuosta par dzeivi storp dabasim i zemi, par latgaliskū storptautyskajā vidē i kai jam izadūd styprynuot sovys dzymtys saknis i latgalīšu volūtu sovā saimē. Juoņs pīmiņ, kai bierneibā, „tymūs laikūs tod beja krīvu volūda vysur, par latvīšu i par latgalīšu volūdu cīši daudzi smējēs, nirguojuos. Atguodojūt tū, gribīs saglobuot volūdu, identitati.” Volūda ir vīna nu pamatlītu, ari sovai meitai – „mozajai rūžeņai sātā” jis vuica latgalīšu volūdu, dūd gruomotys i pats vuicās leidza.

Cikom pasauļs sekoj ASV i Iranys konfliktam, ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosta par 1978. goda Islama revoluceju Iranā, par Iranys krizi, par ASV lūmu, par dereigūs izraktiņu nūzeimi i kū par tū raksteja latgalīšu presē.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par latgaliskajim vuordim atspriekleņ, atkuorteņ. Atspriekleņ – atpakaļ gaitā, ūtraižuok, pretejā vierzīnī. Atspriekleņ var saceit par vieža gaitu, viezs ruopās atpakaļ – atspriekleņ. Tei poša vuorda nūzeime ari darbeibai – ka tu vysu dori ūtraiži, na tai, kai vajaga – atspriekleņ. Atspriekleņ – tys ir vacs baltu ciļmis vuords. Literaturā ir ari taids vuords atkuorteņ. Nūkrist atkuorteņ, puorsakar iz ūtru pusi – atkuorteņ. Tys ir atmuguriski, iz mugurys pusi nūkreit, kreit atpakaļ.  

Marta Zvejsalniece ir permakulturys saimineica, ainovu planavuotuoja i saimis uzjāmuma „Dainas dārznieku skola” leidzveiduotuoja, dzeivoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā i veidoj pošpīteikamu lauku vidi, kas nūdrūšynoj mīru, dorbu i leidzekļus. Pyrma četru godu Marta Zvejsalniece atsagrīze sovā dzymtajā sātā i suoce ite saimnīkuot. „Kod es atguoju iz laukim, maņ ruodīs, ka stuosts byus par naatkareibu. Piec četru godu dzeivis laukūs es saprotu, ka tys nav par naatkareibu, tys ir par breiveibu. Tu navari vysu laiku tikai slynkuot, saprūtams, tev vajag dareit. Vysu dzeivi es pakuortoju sev, i tei ir tei breineiba, kod lauku dzeive suoc palikt par terapeju. Bet es tū doru absoluti munā tempā, kaids munai mīsai i munam pruotam ir ārts. Tys fenomens, kas nūteik, ka caur dareišonu sovā tempā, es daboju daudz īškejuo mīra, maņ ir laiks pasēdēt i ari dabuot kaidu īškejū atkluosmi.” Marta saiminīkoj ekologiski i biologiski, dobai i cylvākam draudzegai, kai patīseibā saiminīkoj leluokuo daļa vītejūs ļaužu: „Permakul

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „uorsts”. Itai lobuok – dokters. Tys, kas vuica, tys doktors. Tys, kas uorstej, tys ir dokters pa vacam, nu voi uorsts.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „agrysta”. Agrysta aba ierškūga. Aizejit, paplyucit agrysta ūgys! Tuos ir “ērkšķogas” – agrystys. Ka pasaver Jana Kurmina 19. g. s. vydā izdūtajā poļaku-latiņu-latvīšu aba latgalīšu vuordineicā, tī ir vuords “agrystys”. I ar vuordu agrystys jam ir skaidruojums, ka tuos ir na tikai ērkškuogys, bet zaļš, nanūbrīds, nadaauguse ūga. 1966. gods izdavumā „Dzeive” Leonards Latkovskis skaita, ka agrysta ir senebreju volūdys īnasta, tī ir senebreju volūdys elementi.

Multimuokslineica Maija Gailuma ir „laimeiga, naatkareiga, dzeivoj laukūs”, struodoj ar muolu, ir pedagoge, floriste. Jau 35 godus vuica bārnim muola veiduošonu Jura Soikāna Ludzys muokslys školys Nautrānu filialē, reikoj rodūšuos darbneicys, organizej Latgolys regiona školu vizualuos muokslys i keramikys puļceņu rodūšū konkursu, kū sovulaik dareja kūpā ar veiru pūdnīku Pīteri Gailumu (1962–2017). Nu 1. da 26. apreļa Rēzeknis nūvodā nūtiks 46. Latgolys pūdnīku dīnom veļteiti pasuokumi. Golvonū cepli, pat divejus, itūgod 25. aprelī kūrs Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Jaungailumūs darbneicā „Podnieki” pi Maijis Gailumys. Pi Maijis Gailumys sasateik škola, rodūšums i muola tradicejis. Muokslys školā Rogovkā niu vuicās 40 bārnu i Maija Gailuma stuosta, kai muols īsadzeivoj bārnu rūkuos: „Kū agruok mes jūs īvalkam muola meiceišonys i muola aktivitašu pasuokumūs, tū bārnim ari koč kas aizagiun, turpynojās i veidojās. Muoksla i vysys rodūšuos lītys atteista bārnus, i rodūšais potencials nūdar vysys dzeivis garu

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit smarža. Itai lobuok – smuords, smuordoj. Lideja Leikuma pīsauc vysaidus pīmārus: „Smuords ir otkon tik lobs myusu vuords. Kas par smuordu rūzem, kas par smuordu lilejom! Suoks vysur pyupūli zīdēt, tik dabuozt daguna vajag tyvuok, kas par smuordu! Īt pruotā mamys muosa Moņa – pavasarī, ka suoc īvys zīdēt, tod jei stuov pogolmā, soka: „Nu, tai smuord, ka i ustobā nasagrib īt.” Atguoja pavasars ar sovu smuordu. Pavasara smuords uorā. Ari tei poša parfimereja ar vysu sovu boguoteibu – vysaidu smuordu pīpierkts, i tys jau ir ar nūzeimi, nu vysaidi – vīna buteleite ar taidu, ūtra ar taidu, treša ar taidu smuordu.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „apredzeigs”. Arņs soka, ka ituos reizis vuordineicys vuords ir taids „pīsardzeigs, apdūmeigs i uzmaneigs, puorskotams, i vīnā vuordā var pasaceit itūs vysus apzeimiejumus – apredzeigs. Vuords „apredzeigs” pasaruoda vacajuos beibeleitēs – Dīvs ir pacīteigs i apredzeigs. Redz lykumsakareibys, redz cālūņsakareibys, paredz iz prīšku vairuokus sūļus, tys vyss nūzeimej itū vuordu – apredzeibu. Raudzeisim napagaisynuot vacūs latgalīšu vuordus – tei ari byutu sova veida apredzeiba.” Valentins pīkreit: „Oskaram Seikstam ir gruomota, kura saucuos „Apredzeibys”, taids vīdeigums, nuokūtnis prognozis, pareguojumi. Tys vuords ir cīši daudzveideigs i cīši daudzšķautnains. Dīva apredzeiba – tys kai smolka, dziļa, pareiza vierzeiba, vuordi, kusteiba. Tys ir vīdeigums, kas ir drusku augstuoks nakai vīnkuorši gudrys, izgleituots.”

Renātis i Aigara Vancānu saimē aug seši bērni: Agate, Kristaps, Jēkabs, Pāvils, Tuoms (Toms), Fraņcs (Francis) i logistika saimē ir „atstruoduota pa minotom”. Vancānu saimē ir treis pamatlītys, iz kū jī bolstās: „Volūda, ticeiba, kultura – treis pamatvali,” puorskaita Renāte, „bez ticeibys ir gryuts dzeivuot. I tys veidoj cylvāka mugurkauli, raksturu. Vuiceit mīļuot vīnam ūtru.” „Kolnasātā” gastej Renāte, Aigars i divi jaunuokī bārni. Tuoms i Fraņcs vuicās Rēzeknis katuoļu vydsškolā i jim pateik spēlēt basketbola, braukt ar ritini i mauduotīs. Renāte ir Latgolys Kulturviesturis muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja, bet Aigars struodoj „Augstsprīguma teiklūs”. Tuoms (Toms) ir pīsadalejs literarajā uzvadumā „Francis” (2024) i LSM „Bērnistabā” latgalīšu vuordu īrunuošonā, kas itūgod sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2025”. Latgalīšu volūda skaņ kai Vancanu saimē, tai rodu pulkā, bazneicā, dorba vītuos i školā, tok Fraņcs stuosta, ka juo klasē „tikai es runoju latgaliski, vysi prūt krīvu volūdu,

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kas ir suprātkys, vakariešona. Jau vairuokus godus „Kolnasātys” komanda vosorā brauc suprātkuos, vakariešonā. Kai tod lobuok saceit? „Suprātka tys ir drupeit naparosts vuords. Mes gribim vīnu kaidu vuordu vysai Latgolai izstīpt i dūmuot, ka vysi latgalīši tai saceis. Vakariešona ir tei poša suprātka, tikai na vyscauri jū lītoj.  Izvoltā nabeja nikaidu suprātku, Izvoltā beja vakariešona. Osyuna pogostā jau saceja suprātka. Pasuokums tys pats, tikai sauc cytaižuok. Suprātka ir atguojuse caur slavu volūdom. Pi myusu ir „sprēst" – tys ir „vērpt". Pi myusu spriede, na vierpe. Spriež – tys ir susprāds sovūs suokumūs. Suprātka ir susprāds – saīt cylvāki kūpā i „spriež," stuosta Lideja Leikuma. Vakariešonā cylvāki saguoja kūpā, pavadeja breivū laiku, kotrys struodojūt sovu dorbu i sprīžūt par sovom lītom. Var saceit i suprātkys, i vakariešona, kai kurā pusē.

Anna Putāne Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) digitalajā arhivā garamantas.lv atšifriejuse manuskriptus i puorrakstejuse ap 25 000 latgalīšu volūdys failu, taidā veidā paplašynojūt folklorys tekstu izpieti. Par nūzeimeigu īguļdejumu latgalīšu montuojuma saglobuošonā i populariziešonā Anna Putāne itūgod nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Anna Putāne platformā garamantas.lv manuskriptus atšifrej jau gondreiž 10 godu, tok stuosts par folkloru suocēs jau daudz agruok Annys saimē, kur bejuši aktivi teicieji. Anna zynuojuse, ka LFK arhivā vajag byut failim ar juos saimis stuostim, kas pīraksteiti 1959. godā „kod folklorys kruotive reikoj 13. ekspediceju iz Preiļu i Daugovpiļs rajonim, i muna vacvacmama Veronika, juos bruoļs Juoņs i jūs obu mama Tekļa palīk par teiciejim. Munai babai Eleonorai tod ir 12 godu, jei tī šiverej, skraida apliek, i muna vacvacmama Veronika jai soka „Načauksti kai apeiņu kuleite!”. Tū es pīraksteju, tys ir saglobuots failūs, lobs teicīņs – “Načauksti kai apeiņu kule

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.” Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par folklorys kūpys „Grodi” jaunuokū albumu „Sudrabu smeldama” (2025), kas sajiems Latvejis muzykys īrokstu goda bolvu „Zelta mikrofons” albuma dizaina kategorijā, tyka ari nomināts storp lobuokajim tautys muzykys albumim, taipat tyka nomināts ari Latvejis myzykys nūzaris bolvai GAMMA tautys muzykys žanrā, i albums nomināts ari Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Folklorys kūpys „Grodi” albumā „Sudrabu smeldama” atrūnamys dzīsmis i tautys muzyka nu Latvīšu folklorys kruotivis ekspediceju, Emiļ

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” ceremonejā gūdynuos kulturys darbineicu, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoju, projektu vadeituoju, kulturviesturis pietneicu Rutu Cibuli. Ruta Cibule jau vaira nakai 40 godu dorbojās kulturys i biblioteku jūmā, naatkareigi nu ījamamuo omota vysod augši viertiejuse i turpynoj styprynuot Zīmeļlatgolys namaterialū kulturys montuojumu, latgalīšu volūdu i vītejūs cylvākus. „Dzeivojūt mozuos vītuos, nadreikst dareit mozys lītys, vajag dareit lelys lītys, i tai dūmoj, kū tu gribi izdareit, vajag byut leluokai par tovu kasdīnu. Tu nadreiksti dūmuot mozys dūmys, tod tu ari mozus darbeņus tikai izdareisi. Ka tova īcere ir tuoda, kuru tu eisti navari sasnēgt, tod tei ir normala īcere. Ka tu izdareisi 80–90 procentu nu cīši lelys dūmys, tys byus labi. Izadreikstēt vajag, vajag sapņuot lelus sapynus, i tod ari izadūs.” Ruta Cibule auguse Baļtinovys pusē, tys laiks jai īdevs „tuodu mīreigu styprumu”,

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit škeivs, apakštaseite, gluozeite. Itai lobuok – telierdzs (talerka), spodkeņa, kiliškeņa. Ite saimisteibys prīškmati, kas mums atguojuši caur poļakim. Latgalīšu meitinis guoja kolpuotu iz poļaku muižom, tī juos vuicejuos vysaidus smolkūs vuordus i atnese iz sātu. Ir vysaidys polinismu variacejis – talerka, teļvierdzs, telierdzs, telierdžs. Škeivs ir adaptāts vuocu ciļmis vuords, germanismys. Vysod pyrmū rūku dūtu tam, kas nu pošu tautys guojs, ar vysu tū, ka jis svešu kungu atnastais. I škeivs ir svešu kungu atnastais. Lobuok – telierdzs, talerka. Telierdžus salīk prīškā. Mozeņais telierdzeits kopejis kruškai (apakštaseite) byus spodka, spodkeņa, tū par telierdzi nasauks. I vēļ par golda kulturu runojūt – ir taida moza gluozeite – gluozeite ir germanismys, bet latgaliski ir kiliškeņa.