Kultras Rondo

Laikmetīgās dejas apvienība "KUUP" piesaka sevi profesionālajā dejas laukā. Jau šovakar, 24. aprīlī, Leļļu teātrī pirmizrāde divām laikmetīgās dejas izrādēm, kuras vieno nosaukums "Tīrā prieka kritika". Horeogrāfe Sintija Skrabe veidojusi izrādi "KARUSELIS: prieka slavinājums", savukārt horeogrāfe Anastasija Čornaja dejas izrādi diviem dejotājiem "Savijušies".

Tradīcijām bagātais deju kolektīvs „Vektors” svin desmitgadi ar pašreizējo tās vadītāju, un tam par godu rīko vērienīgu koncertu. Kultūras rondo sarunājamies ar horeogrāfi un „Vektora” vadītāju Dagmāru Bārbali un mūziķi Kasparu Bārbalu. 9. maijā Ogres Kultūras centrs Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansamblis “Vektors” ar vērienu svinēs ansambļa mākslinieciskās vadītājas, Dziesmu un deju svētku virsvadītājas un horeogrāfes Dagmāras Bārbales desmitgadi “Vektorā”. Desmit – tieši tik gadu pagājis, kopš ansambļa ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins nodeva 55 gadus ilgi turēto ansambļa vadības stafetes kociņu Dagmāras jaunajās, darbu mīlošajās un talantīgajās rokās. Nevilcinoties tās ansambļa vektoru pagriezušas vēl nebijušu projektu, spilgtu panākumu virzienā un padarījušas “Vektoru” par latviešu skatuviskās dejas radošo laboratoriju. Koncerta otrās daļas īpašais viesis būs “MM Orķestris”. Dzīvās mūzikas pavadībā “Vektors” izdzīvos daļu no deju uzveduma “Aiz ko garš pavasar's?” notikumie

Jau piekto reizi pasniegta Aijas Jurjānes stipendija. 21. aprīlī kļuva zināms gan stipendijas saņēmēja vārds, gan veicināšanas balvu ieguvēji. Šogad laureāts ir Jaņa Rozentāla mākslas skolas 4. kursa audzēknis Tariels Alijevs, bet veicināšanas balvas ceļo arī uz Rēzekni un Daugavpili. Šī gada radošo darbu tēma “Iekšējās un ārējās ainavas”. Māksliniece Aija Jurjāne bija ilggadēja Jaņa Rozentāla Mākslas skolas gleznošanas un kompozīcijas skolotāja. -- Aijas Jurjānes stipendiju konkursu izsludina katru gadu marta sākumā. Uz to var kandidēt profesionālās vidējās izglītības audzēkņi, kuri mācās 1.-4. kursā kādā no Mākslas un dizaina izglītības programmām.

Irāņu literatūras tulkojumi. Kultūras rondo atklājam Forūgas Farohzādas dzeju, ar kuru iepazīstina krājuma atdzejotājs no persiešu valodas Raimonds Ķirķis. Apgāda "Neputns" samta sērijā iznākusi irāņu dzejnieces Forūgas Farohzādas bilingvālās dzejas izlase "Atdzimusī". Forūga Farohzāda (1935—1967), neskatoties uz viņas dzejas intimitāti, ir izteikti sociāla dzejniece. Viņa dzejā tver plašākās sabiedrības grupās izjustu sociālo vidi, kuru pieredzējuši 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu Teherānas sekulārie intelektuāļi, īpaši tajā piejaucētās sievietes. Lai arī viņas dzejā subjekts itin bieži mīt noslēgtībā, un šī vide ir priekšnosacījums ilgu un bagātīgas iztēles iedrošinātai dzejai, Farohzāda atklāj jaunajam Irānas sociālajam audumam plaši raksturīgus sensibilitātes aspektus.

Šodien Līvānos būs “Pērkons”, lai aicinātu ikvienu Jura Kulakova draugu, cienītāju, fanu uz īpašu satikšanos rokkoncertā “Kaza kāpa debesīs”. Iecerēts, ka koncerta ieņēmumi kalpos idejai izveidot Jura Kulakova piemiņas vietu  Līvānu dzelzceļa stacijas apkaimē. Līvānu novada kultūras centrā valda rosība. Te notiks leģendārās rokgrupas "Pērkons" koncerts. Šobrīd tiek gatavota un noformēta skatuve. Uz skatuves tiek radīta īpaša siltuma un māju sajūta, kas apvīta ar stiprām ģimeniskām saitēm, atklāj Marta Vanaga, Līvānu novada Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece. „Scenogrāfijā tiks izmantoti Jura Kulakova māsas Maijas Kulakovas austie gan plecu lakati, gan arī linu dvieļi, piemēram, Krustpils raksta audums. Tas savienos rokamūziku ar šo latviešu tautas mākslu, ko savienoja arī Jura Kulakova mūzika. Līdz ar to tas tiks arī atainots, kā roks ar latviešu tekstilmākslu tiek savienots tādā vienā skaistā izpildījumā. Jura Kulakova māsa Maija Kulakova pirms gaidāmā koncerta ir emocijām pārpilna, viņa atkl

Pēdējos gados aizvien biežāk parādās dažādi seriāli. Arī Latvijas seriālu aina ir krietni bagātinājusies, turklāt šobrīd arī jaunie kino profesionāļi ir pievērsušies šī lauka izpētei. Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Filmu skolā 2. kursa studenti parasti veidoja īsfilmas, tomēr šogad kursabiedri sanākuši kopā, lai filmētu seriālu "Riets". Kā studenti tiek galā ar šo izaicinājumu?

Ilustrāciju īpašā nozīme bērnu grāmatās. Latvijas mākslinieku pieredze Boloņas bērnu literatūras tirgū. Par Latvijas panākumiem šajā tirgū saruna ar grāmatu izdevēju, apgāda "liels un mazs" vadītāju Alīsi Nīgali, un grāmatu māksliniecēm - Daci Krēsliņu un Gundegu Muzikanti. No 13. līdz 16. aprīlim Itālijas pilsētā Boloņā norisināsies ikgadējais bērnu grāmatu tirgus. Šīs izstādes laikā tiek pasniegtas arī vairākas balvas. Šogad starp Hansa Kristiana Andersena balvas nominantiem bija ilustratore Gundega Muzikante par grāmatu, kas tapusi kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi par "Skaidu pasaka". "Šogad pirmo reizi nominants no Latvijas bija iekļauts Hansa Kristiana Andersena balvas īsajā sarakstā. Jūtos priecīgi pārsteigta par to, ka iekļuvu šajā sarakstā, kurā ir seši mākslinieki pārstāvēti praktiski no visiem kontinentiem," atzīst Gundega Muzikante. "Jau pati iekļaušana īsajā sarakstā ir kā atzinības un kvalitātes zināms rādītājs, kas ļoti priecē. Ilgus gadus strādājot šajā jomā ir patīkami saprast, ka virziens, k

Telpa, dziļums, emocijas, doma - tas viss saskatāmas Laimas Puntules darbos. Paplašinot krāsu paleti, jaunākajai izstādei dots nosaukums “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību”. Māksliniece dzīvo Dānijā, taču ik pa laikam rīko izstādes Latvijā, iepriekšējā notika pirms diviem gadiem Jūrmalas muzejā. Uz galeriju “Daugava” satikt mākslinieci devās Laima Slava. Laimas Puntules jaunākā izstāde  “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību” galerijā “Daugava” skatāma līdz 16. maijam.

Rakstnieces Ainas Rendas romāns “Pirmavots” ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta literārajiem darbiem, kas dēvēts par “himnu individuālismam”. Par romāna interpretāciju Dailes teātrī saruna Kultūras rondo studijā.  Radošums, ceļošais un ārdošais. Kompromisi un bezkompromisu dzīve. Sabiedrība, publiskā telpa un nauda. Par pasaules mainīgo un arī nemainīgo dabu pēc pirmizrādes jautājām režisoram Viesturam Kairišam un scenogrāfam Reinim Dzudzilo, kurš iekustinājis visus iespējamos skatuves mehānismus. Bet studijā sarunājas divi aktieri – Ilze Ķuzule-Skrastiņa (izrādē Dominika) un Kaspars Dumburs (izrādē arhitekts Hovards Rorks).  "Īstas apmātības un absolūtas kaislības ir kā debesskrāpji – tās met ēnu uz garāmgājējiem," teikts izrādes aprakstā. Hovards Rorks ir jauns, ģeniāls un nepiekāpīgs arhitekts. Revolucionārs, kurš atsakās no komforta arhitektu birojā, lai strādātu akmeņlauztuvē. Tomēr viņā ieskatās kādreizējā drauga un konkurenta Pītera Kītinga mīļotā sieviete Dominika Frankona, augstāko aprindu sie

Kultūras Rondo studijā komentāri un ieraksti pēc Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijas Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā un jaunās Mākslas gada balvas pasniegšanas Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā. 17. aprīlī notika Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremonija Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, kas telpiski un mākslinieciski tika veidota sadarbībā ar dzejas un mūzikas pasākumu "Dzejas pusnakts". Noskaidroti uzvarētāji astoņās kategorijās, kā arī pasniegta speciālbalva un balva par mūža ieguldījumu. Vēl pirms ceremonijas kāds literāts teica: "Es tur neiešu. Es esmu veģetārietis." To varētu uztvert kā joku, bet iespējams, ka tas nav joks. Tur bija tukšs, auksts un neērti. Arī vairāk apbalvotie jutās neērti. Mēģināja gan spēlēt līdzi un bez traumām nokļūt uz improvizētās skatuves. Kā arī nesaprata, kā īsti izturēties pret to maisiņu, kurā ievietota balva. Varbūt atstāt turpat uz letes, lai pārdod tālāk. Un daudzi šo vietu pameta pēc iespējas ātrāk, iespējams, lai svinētu sev pa

"Es gleznoju tāpēc, ka nevaru to nedarīt," saka māksliniece Sarmīte Munde, kuru labāk zinām kā keramiķi un porcelāna mākslinieci. Kalnciema kvartālā Rīgā pašlaik skatāmi viņas akvareļi, kas 50 gadu garumā tapuši klejojumos pa Sāmsalu Igaunijā. Kultūras Rondo saruna ar Sarmīti Mundi par mākslu un ceļošanu, un klausāmies arī jubilāra Pētera Vaska mūziku.

Agate Tūna ir māksliniece, kuru aizrauj dažādi radošās izpausmes virzieni. Latvijas Mākslas akadēmijā viņa studēja glezniecību, 2020. gadā ieguva bakalaura grādu. Pēc viesošanās Portugālē, kur Tūna apmeklēja fotogrāfijas kursus, māksliniece no glezniecības pamazām pārgāja uz ķīmijgrammu veidošanu jeb mākslas tehniku, kurā apvieno fotogrāfiju un glezniecību. Pēc tam aizvien vairāk pievērsās fotografēšanai – Agate Tūna absolvējusi ISSP skolu un ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas starpdisciplinārajā maģistra programmā POST.

"Vecāku būšana: pirmā gada stāsti" ir grāmata, kas tapusi no vairākiem simtiem pieredžu, kuras vecāki uzticējuši Instagram konta My First Year Too autorēm Agrai Lieģei-Doležko, Elīnai Bērziņai un Elīnai Brasliņai. Par darbu un gūtajām atziņām, veidojot stāstu kopbildi, izvaicājam Agru Lieģi Doležko un Elīnu Brasliņu.

18. reizi aprīlī notiek “Satiec savu meistaru”. Aizvadītajās brīvdienās tradicionālās amatu prasmes varēja apgūt Kurzemē un Zemgalē. Kurzemes Spāres meistari notikumā “Satiec savu meistaru” iesaistījušies gandrīz no pirmā gada.  Šogad Spāres muižā varēja apgūt adīšanu, darināt celotas villaiņu bārkstis, cept smilšu mīklas gredzenus un veidot botāniskos bareljefus. 

Turpinot stāstu sēriju, kurā iepazīstam grāmatu klubu dalībniekus, šoreiz viesojamies pie lasītājiem Valmierā, kuri iepazīst visdažādākā spektra darbus, tostarp, lasa autobiogrāfijas, psiholoģiskās grāmatas, romānus, detektīvromānus, kā arī brīžiem bērnu literatūru. Reizēm gan citu žanru iepazīšana rada vilšanos, bet tad vismaz ir, ko pastāstīt citiem grāmatu kluba dalībniekiem. 

Termins “Raudives balsis” (Raudive Voices) jeb elektronisko balsu fenomens ir nostiprinājies mūsdienu parapsiholoģiskajā, spiritiskajā un ezoteriskajā literatūrā. “Raudives balsis” tiek izmantotas arī mūsdienu Rietumu kultūras, literatūras, tēlotāja mākslas un mūzikas kontekstā. Kā "Raudives balsis” atklājas izstādē Ņujorkā – par to runājam ar Rīgas tehnokultūras izpētes centra kuratori Zani Onckuli un mākslinieci Ievu Rubezi.

“Esam ļoti demokrātisks grāmatu klubs” – tā sevi raksturo grāmatu kluba “Totāls vāks” dalībnieki. "Totāls vāks" ir  uzņēmuma "Jānis Roze" grāmatu klubs. Tajā ir ap 20 dalībnieku, kuri tiekas katra mēneša otrajā otrdienā, lai apspriestu kādu jaunu, aizraujošu un aktuālu literatūras tēmu. Kopējai tēmai katrs dalībnieks piemeklē savām interesēm atbilstošu grāmatu. Tiek apspriesti arī citi ar grāmatniecību saistīti notikumi. 

Krāsu spēle un lelles, un pasaule tēlainos vispārinājumos. Mākslas stacijā "Dubulti" aplūkojama gleznotāja Jāņa Mitrēvica personālizstāde ar provokatīvu nosaukumu "L ELLE". Ekspozīciju veido lielformāta gleznas un porcelāna leļļu kompozīcijas. Ar mākslinieku un izstādes kuratoru tiekamies Dubultu mākslas stacijā, kur izstāde „L ELLE" būs aplūkojama līdz 25. maijam.

Par nomadu folkroka grupas "Alum Alu" pieredzi starptautiskajā festivālā "Tallinn Music Week" studijā stāsta divi šīs grupas pārstāvji – Aleksis Uss un Saimons Džeimss Čisums.

Kultūras Rondo studijā izvaicājam Māri Gūtenmorgenu Bērziņu par viņa jaunāko veikumu "KLĒPJA DIEVS. Taisnais ceļš uz apskaidrību". "Gūtenmorgens par visām varītēm centās ierakstīties topošajā grāmatā, bet diemžēl te viņam vieta nebija paredzēta. Palicis aiz borta, vecais varonis jutās drusku aizvainots, tomēr nepadevās – neskopojās ar kritiku, mudināja apsvērt viņa ieteikumus, bet dažbrīd burtiski diktēja priekšā, ko un kā rakstīt. Brīžiem Gūtenmorgena balss kaitināja, brīžiem palīdzēja, taču viņa pienesumu un daļu autorības noliegt nevarēja. To saprata arī Gūtenmorgens un nekavējoties uz grāmatas vāka iespraucās starp Māri un Bērziņu. “Beidzot mani izlaida no skapja!” priecīgi sauca Gūtenmorgens, juzdamies kā pilntiesīga grāmatas autora daļa. Realitātes dažkārt mēdz pārklāties, jo gan cilvēki ar miesu un asinīm, gan literārie tēli dzīvo vienā un tajā pašā – valodas pasaulē."